Llingües chádicas orientales

Les llingües chádiques orientales inclúin 34 llinguas y dialeutos (estimación del SIL) falaos n'África y Asia Occidental. Forma parte de les llingües chádiques.

Llingües chádicas orientales
Distribución xeográfica África subsaḥariana Occidental
Países  Chad
Bandera de Camerún Camerún
Falantes 0,5 millones
Filiación xenética

Afroasiáticu
  Afroasiáticu sept.
    Chádico

      Chádico oriental
Subdivisiones Chádico oriental A
Chádico oriental B
Códigu Glottolog east2632
Ver tamién
Idioma - Families - Clasificación de llingües
[editar datos en Wikidata]

Clasificación editar

Anguaño les llingües chádiques orientales arrexuntar en dos grandes grupos (subgrupu A y subgrupu B):

  • Chádico oriental A
    • Sibine (A.1.1): mawer, mire, motun, ndam, somrai, tumak.
    • Miltu (A.1.2): boor, gadang, miltu, sarua.
    • Buso (A.1.3): buso.
    • Nancere (A.2.1): nancere, kimré, lele.
    • Gabri (A.2.2): gabri, kabalai, tobanga.
    • Kwang (A.3): kera, kwang.
  • Chádico oriental B
    • Dangla (B.1.1): bidiyo, dangaléat (Dangla), jonkor bourmataguil, mabire, migaama, mogum, ubi, mabire.
    • Mubi (B.1.2): mubi, birgit, kajakse, masmaje, toram, zirenkel, jelkung[1]
    • ?? Kujargé[2]
    • Mokilo (B.2): mokilo.
    • Sokoro (B.3): barein, mawa,[3] saba, sokoro, tamki.

Comparanza léxica editar

Los numberales en distintes llingües chádiques orientales del grupu A son:[4]

GLOSA Sibine Nancere-Gabri Kwang-Kera PROTO-
CH. Or. A
Somrai Tumak Gabri Kimré Lele Nancere Kera Kwang
'1' mə́n mə̀n pɔ̀n pɔn pínà pə̀nà mə́ná mɪn *mən
*pən-
'2' sə́r hɛ̀ wɔ̄ sùwœ̀ ɓásí raⁱ ?
'3' súbù sùb sùbū subu súbà sàb sóópe sɪpaⁱ *sub-(?)
'4' wōdə̄ wōrī pɔ́rbú pɔrbu pórìŋ pə̄rí wááɗe wuɗaⁱ *faɗi
'5' ʤì ùsì bài bai bài bài wííɗíw
suŋku mə́ná
wiʔyɪm *bai
'6' kubì ùgì ʤī ʤi ménèŋ mə̀nə̀ kə́nə́kí sɪdəəŋ ?
'7' wúrgə́ súbù
(4+3)
ɗáksùb ʤūrgú ʤurgəm mátòlíŋ màtàl sééɗa bʊkʊr ?
'8' də̀ná sə́r
(10-2)
wāwār
(2x4)
mārgə́ margə ʤurugù pə̄rpə̄ndə̄ ásəgə̀n kaᵘda ?
'9' də̀ná mə́n
(10-1)
bìsāmə̄n
(10-1)
tə́ngɛ̄sə́ diŋgɛsə ʧélà ʧélə̄ támbə̀là bɪdaamna *
'10' mwàʧ kwàr mɔ̀ʧ mʷɔʤ goro ɡùwàrə̀ mán-hòr
suŋku ɓásí
rukoᵖ *mwaʧ/
*gwar-
'20' ɡíníɲ sə̀r dàb hɛ̀ tɔ́də́ wɔ̄ tɔrɔ wɔ goro sò gùwàr sùwœ̀ hòr hòr ɓásí roo draⁱ *
'30' ɡíní súbù dàb sùb tɔ́də́ sùbū tɔrɔ subu goro súbà tɔ́də́ sàb hòr hòr sóópe roo sɪpaⁱ *
'40' ɡíní wōdə̄ dàb wōrī tɔ́də́ pɔ́rbú tɔrɔ pɔrbu goro pórìŋ tɔ́də́ pə̄rí hòr hòr wááɗe roo wuɗaⁱ *

El siguiente cuadru compara dellos numberales pa llingües chásicas orientales del grupu B:

GLOSA Dangla-Bidiyo Mubi Mokilo
(Mukulu)
Sokoro-Barein PROTO-
CH. Or. B
Bidiyo Dangaléat Migaama Mogum Ubi Baréin Mawa Sokoro
'1' keʔeŋ (masc)
kaɗʸa (fem)
ɾákkí káɗʸì kɛ̀ (masc)
kā (fem)
piina fíní sò(ò)~só(ó) paniŋ pəni kétːì
ker̃í
*keɗ-
*pən-
'2' siɗì sɛ́ːrɔ́ sêːrà sɛ̀ muɗu sìr sìré sidi ɾap móɗù *ser-
'3' subaŋ súbbà súbbà sup suɓa súɓà áɗó subu sup súbà *sub-
'4' paːɗaŋ poːɗí póːɗí poːt poɗa fádà pìɗé pudu paːt paʔáɗà *paːɗ-
'5' bèːʔeŋ bɛːɗʸì béːɗʸá bei bɛːya bíɗʸà páː(t) dawsu biy biʔà *bɛːɗi
'6' pénkeʔ bidʸɡèɗʸ bízɡíɗʸì mik bɛːpɛne ìstàlà zóː(t) dasumaniŋ bʸaːpat bépini *5+1
'7' píːsit pɛ̀ɛ́sírà pàisárà paise bɛːmuɗu béːsír sárá(t) dasisidi bʸamat bémoɗù *5+2
'8' porpoɗ
(2x4)
póɗpóɗ
(2x4)
póppóɗí
(2x4)
porpide
(2x4)
porpoɗa
(2x4)
fàrbàt ɡésːírè dasusubu patpat
(2x4)
béʃíba *5+3
'9' penda parkà
(10-1)
pârnàkáɗʸì
(10-1)
barkɛt
(10-1)
koipane férbínì
(10-1)
ɡésːá(t) dasumpudu
(5+4)
kʷapinikara
(10-1)
bépʌɗʌ̀
(5+4)
*10-1
'10' ɔ̀rːɔ̀ ɔ̀rɔ̀kì ʔôrːò orːok orok kúrúk kòːmá(t) kur kʷaːyan ór̃kà *orok

Referencies editar

  1. Enantes consideráu una variante del saba
  2. El kujargé paez rellacionáu coles llingües mubi, anque seique'l parentescu nun sía xenéticu. la so clasificación ye incierta.
  3. Enantes clasificada como variante del dangla.
  4. Afro-Asiatic Numerals Archiváu el 30 d'ochobre de 2013 na Wayback Machine.

Bibliografía editar

Enllaces esternos editar